Dzīvesstāsts
NMV: 1023 Kolekcija: Sēlija 2000 Intervijas gads: 2000 Vecums intervijas laikā: 86 Dzimšanas gads: 1914 Dzimšanas valsts: Latvija Tautība/etniskā piederība: latviete Ticība: luterāne Izglītība: Sunākstes pamatskola Nodarbošanās: skolotāja, strādniece, dārzniece, pārdevēja Tēmas: LPSR, Latvijas pirmā neatkarība, latviešu leģions, dzimta, Otrais pasaules karš, sabiedriskā dzīve, kolhozs, varu maiņas Atslēgas vārdi: vīra arests, gūstekņu nometnes Vācijā Kopsavilkums: Ģimenes vēsture, sākot ar Pirmā pasaules kara bēgļu gaitām. Sabiedriski aktīva pirmskara dzīve Vārnavā - koris, teātra spēlēšana. Viesītē veikala pārdevējas darbs. Varas maiņas atsaucas vietējo cilvēku attiecībās - notiek savstarpēja izrēķināšanās. Sīkāk stāsta par vīra un brāļu kara gaitām leģionā, pēc kara filtrācijas darba nometni Karēlijā. Sievas atmiņas par braucienu uz Karēliju un vīra apmeklējumu. Pēc atgriešanās vīru apcietina un notiesā uz 25 gadiem Arhangeļskā. Par četru bērnu audzināšanu vienai bez vīra - runā īsi, tomēr stāstā grūtības ir jaušamas. Stāstot par kolhozu, piemin izpildkomitejas priekšsēdētāju Peļņiku, kura laikā dzīve uzlabojusies. Ar patiku atceras darbu dārzniecībā, kad dārzeņus veda uz tirgiem Ļeņgradā. Salīdzinājumā ar padomju laiku, uzskata, ka tagad nebūtu iespējams apmaksāt augstāko izglītību 4 bērniem, ko viņa ne bez piepūles spēja padomju laikā un uzskata par lielu sasniegumu dzīvē. Atkārtoti atgriežas atmiņās par teātra spēlēšanu, piemin dzīvi Ulmaņa laikos, kad domāja par zemniekiem. Uzskata, ka pateicoties viņas aktīvajai aizsardzes darbībai, vīrs nav ticis pakļauts vēl lielākai vajāšanai no vācu varas iestāžu puses. Satura pārstāsts: 1A Vīra tēvs ir bijis strēlnieks, nāk no Meirāniem Vidzemē. Autores māte strādājusi par kalponi muižā pie mācītāja Stendera. Tēvs bijis muižas dārznieks. Pēc kāzām tēvs strādā par mežsargu Vārenbrokas muižā. 1917. gadā, sākoties karam, krievi likuši visiem doties prom no mājām. Piedzimusi meitiņa, devušies bēgļu gaitās. Ap 1916. gadu, karam beidzoties, apmetušies pie saimniekiem Krustpils pagastā. Tolaik Daugavas vienā pusē - Krustpilī - bijis krievu karaspēks, bet otrā - Jēkabpilī - vācu. Tēvs ar diviem biedriem devies skatīties, kas notiek Krustpilī. Vācieši viņu nošauj. Māte otrreiz apprecējusies un šajā laulībā piedzimuši trīs dēli. Latvijas laikā patēvam piešķir zemi, viņš uzceļ mājas, kur ģimene sāk dzīvot no 1924. gada. |